Vai 2019. gads varētu būt finanšu krīzes gads?

Vai 2019. gads varētu būt krīzes gads?

Daudz kur mēdijos ir izskanējuši viedokļi un draudi par nākamās globālas krīzes sākumu. Bet cik tuvu tas tik tiešām ir?

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs 2017. gadā norādīja, ka šobrīd:

“Latvijai ir 2 -2,5 gadi laika, lai sagatavotos iespējamai pasaules finanšu krīzei. Sarežģītākais laiks mūs gaida 2020./2021. gadā, kad aiz muguras būs Latvijas simtgades svinības, kas prasīs pietiekami lielus tēriņus, aiz muguras būs 2018./2019. gads, kad gaidāmi lielākie Eiropas struktūrfondu ieplūdes apjomi. Sāksies šo struktūrfondu atplūde”

Simtgades svētki ir aiz muguras un tik tiešām tie bija svētki ar vērienu! Kaut arī šiem svētkiem tika atvēlēts daudz no valsts budžeta līdzekļiem, tas nebūt nav vienīgais rādītājs, kas varētu dot signālus par krīzes sākumu, trauksmes signāli ir redzami gan mūsu valsts iekšējā ekonomikā, gan arī globālajā finanšu ekonomikā.

Kas notiek globālajā finanšu tirgū?

Lielākajai daļai naudīgo amerikāņu pagājušais gads ir aizvadīts sajūtoties kā 1929. gadā baudot bagātību un balto cilvēku pārticību, ne ilgi pēc tam akciju tirgus sabruka.

Pagājušo nedēļu Wallstreetas un ar akciju tirgu saistītie mediju virsraksti deva “trauksmes signālus” par iespējamu tirdzniecības karu. 3. decembrī, akciju tirgus palielinājis par 1,1 %, apgalvojot, ka prezidents Trumps un Ķīnas prezidents Xi Jinping ir vienojušies par 90 dienu ilgu pārtraukumu, attiecībā uz visiem jaunajiem tarifiem, lai tādējādi nodrošinātu telpu sarunām par galvenajiem tirdzniecības jautājumiem.

5. decembrī, akciju tirgus bija slēgts dēļ bijušā ASV prezidenta Džordža Buša aizvadīšanas, tik līdz 6.decembrī tirgi tika atkal atvērti, parādījās ziņas, ka krājumi ir samazinājušies par 2.9%.

Tirdzniecības karš jau ir izraisījis zaudējumus daudzās pasaules valstīs. Ķīna, kas ir otrā lielākā ekonomika pasaulē pēc Amerikas Savienotajām Valstīm, pēdējo 10 gadu laikā ir piedzīvojusi savu vislēnāko izaugsmi.

Ķīnas akcijas šogad ir samazinājušas vairāk nekā par 20%, Vācijas akciju tirgus krities par 16,5%, Japānā aptuveni par 5%, bet Lielbritānijā – vairāk nekā 10%.

Akciju tirgus svārstības un lejupslīde ir satraucoša, ne tikai pašiem investoriem un tirgus dalībniekiem, tas ir signāls arī visiem mums par iespējami gaidāmu finanšu ekonomikas korekciju.

Vieglas naudas beigu sākums

Pieņemsim, ka jūs dzīvojat pilsētā, un katru dienu jūsu kaimiņš jūs pārsteidz. Tikko atgriezies no nedēļas nogales Arābu Emirātos,  kaimiņš iesēžas jaunā Bentley, nākamā nedēļā viņam uzradusies jauna ātrgaitas laiva, tad ūdens mocis. Varētu domāt, nu gan viņam labi klājas!

Bet ja nu izrādās, ka visas šis mantas un ceļojumi tiek segti, izmantojot kredītus ar zemām procentu likmēm? Un ko tad, ja šīs likmes pēkšņi sāk strauji pieaugt?  Cilvēki izmantojot, kredītu impulsu līdz šim ir varējuši izrādīt viltus bagātību jeb dzīvot tā saukto fake rich life. Dārgi pulksteņi, Micheal Kors rokas somiņas, nebeidzami brīvdienu ceļojumi, bet kas par to visu maksā?!

Šāda ātro kredītu krīze un “dzīve uz kredīta” ir pārņēmusi ne tikai Latviju, bet gan visu pasauli, tāpēc notiekot ekonomikas šķelšanai, cietīs principā visa pasaule. Krītot eiro, dolāru un citu valūtu vērtībai, visgrūtāk klāsies tiem, kas būs sevi iejūguši neskaitāmo kredītu jūgā, jo kredīti būs jāturpina maksāt. Bet, ko darīt tiem, kas šo situāciju jau saprot un sagaida, ka finanšu krīze var notikt kuru katru brīdi?

Sāciet atmaksāt jau esošos kredītus pēc iespējas ātrāk (ja tādi ir) un plānojiet kā veidot uzkrājumus, lai pietiktu naudas iztikai, pat tad, ja alga tiek samazināta vai esošais darbs tiek pazaudēts.

Jebkura finanšu krīze nes ne tikai zaudējumus, daudzi cilvēki šādu laiku izmanto, lai sētu sēklas savai nākotnei. Proti, pirktu īpašumus, akcijas par zemām cenām un beigu beigās kļūtu par ieguvējiem.

Ir laiks, sākt domāt par savu finanšu plūsmu jau tagad. Vēlaties uzzināt kā efektīvāk sabalansēt savus ienākumus un izdevumus, ieskatieties mūsu budžeta lapā. Tur jūs atradīsiet noderīgus padomus, par to kā sākt plānot savas finanses un veidot naudas uzkrājumus jau šodien.

Vai nākamā krīze būs saistīta ar īpašumu tirgu?

Izskan viedokļi, ka nākamā lielā krīze varētu būt saistīta ar īpašumu tirgu.

Ļoti straujš  īpašumu cenu pieaugums pēdējo 10 gadu laikā ir bijis novērojams Stokholmā, Toronto, Vankūverā, Oklendā, Ņujorkā, un arī atsevišķos reģionos Eiropā. Dažviet pēdējo gadu laikā pat ar vairāk nekā 60%.

Tā saucamais burbuļa efekts parasti uzbriest radikālos izmēros un ātrumā, ja aiz tā stāv nesamērīgi lieli kreditēšanas apjomi, kā tas Latvijā bija novērojams pirms desmit gadiem, 2008. gadā.

Šobrīd Latvijā kreditēšanas apjoms nav tik liels. Kārlis Cērbulis  Latvijas Sabiedrisko mēdiju portālam norādīja, ka

“Kopīgais kreditēšanas apjoms Latvijā pret kopproduktu ir zemāks nekā tad, kad mēs iestājāmies Eiropas Savienībā. Zemāks procentuālā ziņā nekā pirms 2004.gada. Priekš vienas attīstītās OECD valsts tas ir varbūt viens no rekord-zemākajiem kreditēšanas apjomiem. Mums kredītapjoms privātajā sektorā ir zem 40% no kopprodukta. Tas ir tiešām rekord-zems.

Daudzām valstīm tas ir 70%, 100%, Japānai varbūt kādi 200% vai tamlīdzīgi. Mūs nespiež kreditēšana uz augšu, tieši pretēji, mums ir šausmīgi bremzējies. Un es teiktu, ka tikai pēdējais gads sāk izskatīties pēc normāla nekustamā īpašuma tirgus Latvijā,” atzina investīciju fonda “NCH Capital” vadītājs Baltijas valstīs.”

Saskaņā ar CNN Money datiem, galvenie 2019. gada finanšu krīzes avoti būs saistīti ar Ķīnas ekonomiku, Brexit rezultātu, lielākiem kiberuzbrukumiem finanšu uzņēmumiem (ar lielāku FinTech sistēmu ieviešanu) un arvien lielāku Apvienotās Karalistes parādu līmeni. Anglijas Bankas gubernators un Finanšu stabilitātes padomes priekšsēdētājs Marks Carnejs runāja par to, kā ekonomiskā izaugsme Ķīnā ekonomika var izskatīties pozitīvi; taču prognozētā finanšu sektora izaugsme nav garantēta.

Neviens īsti skaidri nevar pateikt pie kā mūs var novest nākamā finanšu krīze. Tomēr, jo ātrāk katrs no mums sāks reaģēt uz potenciālajiem signāliem, jo labāk mēs spēsim sagatavoties un aizsargāt sevi.