Nekustamo īpašuma burbulis

Nekustamo īpašumu burbulis un Korona vīruss

  • 15. marts, 2020
  • 2 min read
  • 212 lasīti

Nekustamo īpašumu burbulis jeb mājokļa burbulis ir viens no ekonomiskā burbuļa veidiem, kas periodiski notiek vietējos vai pat globālos īpašumu tirgos. Šādam procesam ir raksturīgs vispārējs un straujš mājokļu cenu pieaugums, kas ir daudzkārt lielāks par īpašumu patieso vērtību.

Pieci burbuļa soļi

Ekonomists Himans P. Minskis, kurš bija viens no pirmajiem, kurš izskaidroja finanšu nestabilitātes attīstību un to saistību ar ekonomiku, tipiskā kredīta ciklā identificēja piecus posmus. Burbuļa modelis ir diezgan konsekvents, neskatoties uz cikla interpretācijas atšķirībām.

  1. Pārvietošana: Šis posms notiek, kad investori sāk pamanīt jaunu paradigmu, piemēram, jaunu produktu vai tehnoloģiju, vai vēsturiski zemas procentu likmes – būtībā jebko, kas pievērš to uzmanību.
  2. Uzplaukums: Sākumā cenas sāk pieaugt, pēc tam iegūst impulsu, kad tirgū ienāk vairāk investoru. Tas rada īpašumu uzplaukumu.
  3. Eiforija: kad eiforija piemeklē un aktīvu cenas strauji palielinās, cilvēki aizmirst par piesardzību.
  4. Peļņas gūšana: investori, ka pievērš uzmanību brīdinājumiem, sāk pārdot īpašumus un investēt naudu citos aktīos.
  5. Panika : aktīvu cenas maina kursu un pazeminās. Investori vēlas likvidēt īpašumus un īpašumu akcijas par jebkādu cenu. Aktīvu cenas samazinās, jo piedāvājums pārsniedz pieprasījumu.

Pēc jebkura cenu kāpuma, seko arī cenu pazemināšanas. Ekonomisti šādu procesu mēdz saukt par ”korekciju”, kuras rezultātā īpašuma vērtība samazinās.

Ne tieaug mājokļu būvniecība, renovācija un pārdošana. Daudzkārt, cilvēki iegādājas īpašumu ar domu, ka tas varēs tikt izmantots peļņas gūšanai, cerot ka īpašuma kaptiāla vērtība ar laiku pieaugs.

Tāpat nekustāmo īpašumu burbuli var ietekmēt izmaiņas valsts nodarbinātībā, palielinoties, piemēram, bezdarbam vai imigrācijai. Piemēram, palielinoties imigrantu skaitam, var rasties nekustamo īpašumu trūkums un nespēja nodrošināt pietikami daudz dzīvojamās platības. Pretēji tam, ja, piemēram, palielinās bezdarbs valstī, samazinās īpašumu pirktspēja.

Arī Latvijas īpašumu tirgū termins nekustamo īpašumu burbulis nav svešs. Ja šobrīd salīdzinām īpašumu cenas Rīgas centrā un populāros Rīgas mikrorajonos, ir vērojams, ka daudzkārt īpašumu vērtība ir augstāka par nekustamā īpašumu patieso tirgus vērtību.

Nekustamo īpašumu burbulis var rasties situācijā, kad kāds īpašnieks pārdod savu īpašumu par augstu cenu un līdz ar to šādai tendencei vēlas sekot arī citi dzīvokļu vai māju īpašnieki, piedāvājot pircējiem līdzvērtīgi augstu cenu.

Lai arī vietējie iedzīvotāji bieži vien atsakās iegādāties īpašumu par neadekvāti augstu centu, ārvalstu pircēji saskata investīciju iespēju augošā nekustamo īpašumu tirgū.

  1. gadā likumdošanā stājās spēka Imigrantu likuma grozījumi, kas paredzēja, ka nekustamo īpašumu vērtība tiks palielināta par 250 000 EUR. Ieceļotāji investējot Latvijas īpašumu tirgū izmanto to kā iespēju iegūt uzturēšanas atļauju Eiropā – Latvijā.

Tapāt vērts minēt, ka nekustamo īpašumu burbulis paliena iedzīotāju vēlmi aizņemties aizdevumushipotekāros kredītus, lai steigtos iegādāties īpašumus, pirmos to cenas ir kļuvušas vēl dārgākas. Līdz ar to pieaug aizņēmēju skaits un cilvēki ir saistīti ar hipotekāro kredītu maksājumiem daudzu gadu garumā. Turpretī, kad burbulis ir sasniedzis savu uzplaukumu – cenas strauji krīt. Līdz ar to arī īpašumu vērtība samazinās, tomēr mājokļu īpašnieki, kas aizņēmušies kredītu pirms burbuļa ”uzplaukuma” ir spiesti maksāt augstus hipotekāros kredītus.

Nekustamo īpašumu burbulis un Korona vīruss

Pēdējo nedēļu laikā ir redzams straujš akciju cenu kritums, kas norāda uz to, ka tas pavisam iespējams atstās sekas uz nekustamo īpašumu tirgū.

Pašreizējā situācija mazina arī cilvēku motivāciju iegādāties nekustamo īpašumu, jo ir redzams potenciāls risks ne tikai neksutamo īpašumu burbulim, bet vispārējai krīzei, kas aptvertu globālo ekonomiku. Cilvēki izvēlas nogaidīt un pieņemt lēmumus daudz piesardzīgāk. Arī dzen ierobežotās gaisa satiksmes dēļ investori nav spējīgi ceļot uz Latviju, lai slēgtu reālus īpašumu līgumus.

Kā skaidro Helmuts Medinieks portālā DB ziņas: “Jāpiebilst, ka nekustamā īpašuma darījumu reģistrācija aizņem vairākas nedēļas, tāpēc reālo vīrusa ietekmi statistiski varēsim analizēt tikai pēc mēneša vai vēlāk. Tomēr iespēju, ka darījumu skaits turpmākajos mēnešos būs zemāks tieši konkrētā vīrusa dēļ, es noteikti uzskatu par reālu. Pirmā praktiskā vīrusa pandēmijas ietekme nekustamā īpašuma potenciālo pircēju lēmumu pieņemšanā un uzvedībā jau ir fiksēta.”

 

Autors Lāsma Berga

Finanšu pakalpojumu speciāliste & FinTech entuziaste, kas dalās ar padomiem par to kā ietaupīt, investēt un uzlabot savas personīgās finanses.

Dalīties
212 lasīti
Pēdējo reizi atjaunināts: 15. marts, 2020

zpētiet mūsu tēmas