Darba līgums | Pārskats par darba līgumiem Latvijā

Nodarbinātības veidi: Kas ir darba līgums?

Pirms varam vairāk apspriest darbā līgumu, mums ir jāsaprot, kas vispār ir darba līgums un
kāda tam ir nozīme. Visas darba attiecības ne vienmēr ir saistītas ar darba līgumu.

Darba līguma skaidrojums: darba līgums ir rakstveida dokuments, ko paraksta darba devējs un darba ņēmējs,
tādējādi vienojoties par darba kārtību, veidu, vietu, laiku un atalgojumu. Šādam pamatdokumentam ir likumā pastāvošs spēks, kas pasargā abu pušu interesē un regulē pienākumu izpildes kārtību.

Darba līgumu veidi:

Darba līgums uz nenoteiktu laiku– ir līgums, kas tiek slēgts uz nenoteiktu laiku
Darba līgums uz noteiktu laiku – ir līgums, kas tiek slēgts uz noteiktu laika periodu, parasti veicot darbu kā aizvietotājs, sezonas strādnieks vai arī veicot konkurētu darbu, kas prasa noteiktu laika termiņu.
Uzņēmuma darba līgums – ir līgums, ko parasti slēdz pašnodarbinātas personas, kas sniedz vienreizējus pakalpojumus.

Galvenā atšķirība starp šīm trim darba attiecībām ir vienkārša: darba līgumu regulē Darba likums. Pirmie divi līgumu veidi ir strikti ierobežoti, turpretī uzņēmuma darba līgums dod lielāku brīvību. Jāmin, ka uzņēmuma līguma gadījuma persona ir pati atbildīga par nodokļu samaksas veikšanu.

Katrs no darba līguma veidiem ir paredzēts dažāda rakstura darbu veikšanai.

Kas vieno šos līgumus:

visos trīs gadījumos veidojas situācija, kurā viena puse veic uzdevumu un otra puse maksā par to;
visas darba attiecības jāreģistrē darbinieku reģistrā;
nodokļi ir jāmaksā visām pusēm;
visi šie trīs līgumi var būt gan fiksēti, gan nenoteikti.

Kas padara tos atšķirīgus:

darba līguma gadījumā darba laiku, darba vietu utt. stingri definē un nosaka darba devējs;
darba līguma gadījumā ir minimāla maksa, atvaļinājums, pabalsti utt., nekā citiem līgumiem;
darba līguma gadījumā darba aprīkojumu nodrošina darba devējs;
darba līguma gadījumā darbiniekam nav pašam jāuzņemas finansiāls risks;
Ar uzņēmuma līgumu saistītos jautājumus regulē Latvijas Republikas Civillikums, darba līguma jautājumus – Darba likums.

Darba līguma slēgšana

Darba līgums ir parakstīts rakstveidā – šeit jūs varat atrast darba līguma piemēru ar visu nepieciešamo informāciju.

Rakstiskā formāta prasība tomēr nenozīmē, ka, ja darbs tiktu saskaņots mutiski, tas nebūtu darba līgums. Darba līgumu likums skaidri nosaka, ka, ja darba līgums nav noslēgts rakstiski, tas nenozīmē, ka darba līgums ir spēkā neesošs. Darba līgums ir jebkura situācija, kad persona ir sākusi veikt darba pienākumus, par kuriem ir skaidrs, ka šeit ir nepieciešama arī atlīdzība.

Darba līguma 41. panta (3) punkts nosaka: ja darba devējs nenodrošina darba līguma noslēgšanu rakstveidā un darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt citu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgumu, noteikto darba laiku un darba samaksu, uzskatāms, ka darbinieks jau nodarbināts trīs mēnešus un viņam ir noteikts normālais darba laiks un minimālā mēneša darba alga.

Kas ir jāiekļauj darba līgumā?

Saskaņā ar Darba likumu darba līgumā jāiekļauj vismaz šāda informācija:

abu pušu vārdi, personas kodi un adreses;
darba līguma noslēgšanas datums un darba uzsākšanas datums, precīzs darba laiks un vieta;
precīzu pienākumu apraksts un, ja nepieciešams, amata nosaukums;
atalgojuma apmērs un visi ar atalgojumu saistītie nosacījumi (ieskaitot atalgojuma aprēķināšanas metodi, darba samaksas datumu utt.). Darba līgumā jāiekļauj arī visi citi saskaņotie pabalsti;
atvaļinājuma ilgums;
pušu pienākumi un citi noteikumi;
līguma izbeigšanas procedūra.

Vai zinājāt, ka: Arhīva likums paredz, ka dati par darbinieku ir jāuzglabā 75 gadus!

Daži noderīgi punkti par darba līgumiem:

arasti tiek pieņemts, ka darba līgums ir beztermiņa. Tomēr, ja ir nepieciešams noslēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, termiņš var būt ne vairāk kā 5 gadi. Noteikta termiņa darba līguma gadījumā darba līgumā jāietver līguma termiņa iemesls.
Ja darbā tiek pieņemts pārbaudes laiks, darba līgumā jānorāda arī pārbaudes laika ilgums.
Darbu uz darba līguma pamata var veikt attālināti, bet šādā gadījumā tas ir jānosaka darba līgumā.

Saistības saskaņā ar Darba līgumu likumu

Gan darbiniekam, gan darba devējam ir vairāki pienākumi, no kuriem lielākā daļa ir diezgan pašsaprotami, taču mēs tomēr vēlamies izcelt pienākumus, kas jāievēro saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.

Darbinieku pienākumi un tiesības ietver, bet neaprobežojas ar:

tiesības uz atbilstošiem darba apstākļiem, nodrošinot veselīgu darba vidi;
tiesības uz attiecīgu darba samaksu, kā tas ir noteikts darba līgumā;
papildus atalgojumu jeb piemaksu par virsstundām;
tiesības slēgt darba līgumu vienlaicīgi ar vairākiem darba devējiem (ja vien tas nav atrunāts darba līgumā);
darbiniekam jāizvairās no situācijām, kas varētu kaitēt darba devēja reputācijai;
ja nepieciešams, ir tiesības pieprasīt no darba devēja grūtniecības laikā darbu, kas atbilst veselības stāvoklim. Ja darba devējs nespēj sniegt šādu darbu, darbiniekam ir tiesības uz laiku atteikties pildīt savus pienākumus;
darbinieks var atteikties strādāt, ja viņš vai viņa ir atvaļinājumā, piedalās streikā, atrodas militārajā dienestā vai, piemēram, ir īslaicīgi darbnespējīgs;

Starp darba devēja pienākumiem ir šādi punkti (bet pilnu sarakstu, jūs varat skatīt Labklājības Ministrijas mājaslapā ):

darba devējam ir jāmaksā darba līgumā noteiktā atlīdzība. Ir jāveic arī brīvdienu un atvaļinājuma piemaksa;
darba devējam ir jānodrošina personāla apmācība, ja tas nepieciešams viņu prasmju attīstībai, un darba devējam ir jāsedz apmācību izmaksas un jāmaksā darbiniekam vidējā alga apmācību laikā;
darba vietā jāievēro darba drošības un veselības aizsardzības prasības;
jaunie darbinieki ir jāinformē par noteikumi, kas attiecas uz darba drošību un veselību;
ja uzņēmumam ir brīva darba vieta ar beztermiņa līgumu, ko var aizpildīt persona, kas pašlaik strādā saskaņā ar darba līgumu uz noteiktu laiku, šī persona ir jāinformē par šo darbu;
darba devējam ir jāievēro darbinieku privātums;
darbiniekiem nedrīkst izmaksāt mazāk par oficiālo valstī noteikto minimumu;
alga tiek izmaksāta reizi mēnesī, bet, ja algas diena ir valsts svētku diena vai brīvdiena, atalgojuma diena ir darba diena pirms brīvdienām.

Brīvdienu un atpūtas laiks

Saskaņā ar Darba likumu, tas paredz, ka darbinieks strādās 40 stundas nedēļā, 8 stundas dienā. Protams, var vienoties arī par citiem nosacījumiem – piemēram, var vienoties par virsstundu darbu, tas ir, darbu, kas ilgst ilgāk, nekā paredzēts. Tādā gadījumā virsstundu darba samaksa ir 1,5 reizes lielāka par algu.

Atsevišķas maksas ir paredzētas arī situācijām, kad darbs tiek veikts naktī vai svētku dienās. Nakts darba samaksa ir 1,25 reizes lielāka par algu, bet atalgojums ir divas reizes augstāks valsts svētku laikā.

Attiecībā uz atpūtas laikposmiem darba ņēmējam ir jābūt vismaz 11 secīgu stundu atpūtas laikposmam 24 stundu laikā. Nolīgumi, kas ir nepareizi, ir niecīgi. Ir jābūt vismaz 48 secīgu stundu atpūtas periodam 7 dienās.

Saskaņā ar Darba likumu ir arī saīsinātas darba dienas. Darba laiks tiek samazināts par vismaz 1 stundu šajās dienās:

1.janvāri – Jaungada dienu;
Lielo Piektdienu, Pirmās Lieldienas un Otrās Lieldienas;
1.maiju – Darba svētkus, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu;
4.maiju – Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu;
Maija otro svētdienu – Mātes dienu;
Vasarsvētkus;
23.jūniju – Līgo dienu;
24.jūniju – Jāņu dienu (vasaras saulgriežus);
18.novembri – Latvijas Republikas Proklamēšanas dienu;
24., 25. un 26.decembri – Ziemassvētkus (ziemas saulgriežus);
31.decembri – Vecgada dienu.

Ko nodarbinātības līgums paredz atvaļinājumu?

Ikviens, kurš strādā saskaņā ar darba līgumu, var saņemt atvaļinājumu. Galvenie brīvdienu jautājumi ir šādi:

katru gadu ir iespējams saņemt 28 kalendārās dienas atvaļinājumu;
darbiniekam, kas ir jaunāks par 18 gadiem ir tiesības uz atvaļinājumu, kas ir 1 mēnesis;
izglītības darbiniekiem tiek piešķirts atvaļinājums līdz 56 kalendārajām dienām;
grūtniecības un dzemdību atvaļinājums ir 140 kalendārās dienas;
līdz bērns sasniedz divu gadu vecumu, māte vai tēvs var saņemt bērna kopšanas atvaļinājumu;
jums var lūgt atvaļinājumu, ja esat strādājis vismaz 6 mēnešus pie viena darba devēju;
minimālajam atvaļinājuma garumam ir jābūt vismaz 14 dienas;
neizmantotā brīvdienu daļa tiek pārcelta uz nākamo gadu;
precīzu brīvdienu laiku nosaka darba devējs, ņemot vēra darbinieka pieprasījumu.

Atsevišķos gadījumos ir iespējams saņemt arī papildatvaļinājumu līdz 3 darba dienām, vairāk par to varat lasīt šeit.

Kad tiek izmaksāta atvaļinājuma nauda?

Brīvdienu atalgojumu parasti maksā pirms brīvdienu sākuma – vēlākais līdz priekšpēdējai darba dienai. Lai gan jūs varat vienoties arī par citu atvaļinājuma atalgojuma izmaksu termiņu. Lielākoties, tomēr brīvdienu atalgojums parasti ir jāmaksā pirms brīvdienu sākuma.

Darba inspekcija un darba strīdu komisija

Te nāk spēlēt,Darba inspekcija un Darba strīdu darba strīdu komisija un regulē likums sauc par “Darba strīdu risināšana likums”, kas uzņemas pilnu tekstu šeit.

Ja nevarat atrisināt strīdu starp darbinieku un darba devēju, jūs varat izmantot Darba strīdu komisija, kas regulē tā saucamo “Darba strīdu likumu”.

Darba inspekcija ir valsts iestāde, kas tieši nodarbojas ar darba attiecību uzraudzību un darba strīdiem. Darba strīdu komisija, kas ir Darba inspekcijas apakšvienība, ir ārpustiesas strīdu izšķiršanas organizācija.

Darba strīdu komisija izšķir darba strīdus starp darbinieku un darba devēju pilnīgi bez maksas un parasti 10 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas. Tā kā process ir bezmaksas un diezgan ātrs, tā ir labākā alternatīva tiesai (un pirmais, kas jāapsver strīda gadījumā). Darba strīdu komisija sanāksmē piedalās Komisijas priekšsēdētājs un darbinieku un darba devēju pārstāvji. Abas puses tiks uzklausītas sesijas laikā un pēc tam tiek pieņemts lēmums. Ja lēmums tiek apstrīdēts, tad nākošais solis ir vēršanās tiesā.

Kā vērsties pie darba strīdu komisijas?

Ja jums ir strīds, kuru nevar atrisināt ar savu darba devēju, varat iesniegt paziņojumu savā mājas komisijā. Pieteikums jāiesniedz rakstiski un tajā jāiekļauj:

vārds, personas kods, adrese un kontaktinformācija;
tās puses vārdu, personas kodu vai reģistra kodu, adresi un kontaktinformāciju, pret kuru iesniegta prasība;
jūsu prasība (ja pieprasāt summu, summas apjoms);
fakti, kas pamato jūsu prasību – būtībā jums ir jārunā par visu situāciju;
pierādījumus, kas pamato jūsu argumentāciju un visus apstākļus (piemēram, darba līgumu);
norāde par to, vai vēlaties turpināt rakstisku procedūru vai cita veida procedūru.

3 darba dienu laikā tiks informēts, ka pieteikums tiek apstrādāts vai nē. Darbības uzsākšana nozīmē, ka darba strīdu komisija sāks izskatīt šo jautājumu.Šeit jūs atradīsiet arī Darba inspekcijas paziņojumu , kuru jūs varat aizpildīt un nosūtīt darba strīdu komisijai.

Darba līguma izbeigšana un atkāpšanās no amata

Darba līgumu var izbeigt jebkurā laikā, savstarpēji vienojoties. Tomēr līgums uz noteiktu laiku beidzas, protams, beidzoties termiņam.

Gan darba devējam, gan darbiniekam ir tiesības atcelt darba līgumu. Darba līgumu, kas noslēgts uz nenoteiktu laiku, var atcelt pamatoti. Darba līgumu var atcelt arī pēkšņi, bet tad ir jābūt stipram pamatojam, kāpēc līgums tiek pārtraukts.

Piemēram, darba devējs var atcelt darba līgumu pēkšņi, ja darbinieks:

ilgtermiņā nav pildījis savus pienākumus, piemēram, nepietiekamu prasmju vai neatbilstības dēļ;
ir pārkāpis viņa pienākumus (un ignorējis iepriekšējo brīdinājumu);
ir veicis darbu reibuma vai narkotisko vielu iespaidā;
neveic darbu dēļ veselības stāvokļa pasliktināšanās;
ir veicis kādu krāpniecisku darbību;
ir nodarījis kaitējumu īpašumam vai radījis kaitējuma risku.

Attiecībā uz darba līguma izbeigšanu veselības stāvokļa dēļ, pirms atcelšanas darba devējam ir jāpiedāvā darba ņēmējam vēl viens darbs, kas ir piemērots darba ņēmēja veselības stāvoklim – protams, ja tāds pastāv.

Darbinieks var arī pieprasīt pēkšņu darba līguma pārtraukšanu, ja:

algu samaksa ir ievērojami aizkavējusies;
darbs nevar turpināties, jo tas apdraud darba ņēmēja dzīvību un veselību;
darba devējs ir rīkojies netaisnīgi pret darbinieku.

Līguma pārtraukšana ietver arī sava veida ierobežojumus. Piemēram, darba devējs nevar atcelt darba līgumu, jo darbinieks ir grūtniece, pilda nozīmīgus ģimenes pienākumus, atrodas dienestā, nav spējīgs strādāt īstermiņa veselības problēmu dēļ utt.

Lai atceltu darba līgumu, jums jāiesniedz anulēšanas paziņojums, ti, atkāpšanās vēstule. Šādam dokumentam nav jābūt garam ir jāiekļauj tikai jūsu vārds, paraksts un viens teikums, kurā teikts, ka vēlaties pārtraukt darba līgumu. Šeit jūs atradīsiet arī plašāku informāciju par darba uzteikšanu un paziņojuma formātu.

Attiecībā uz atcelšanas termiņiem darba devējs izņēmuma kārtā var atcelt līgumu tikai noteiktos termiņos. Ja darbs ilgst mazāk par 1 gadu, paziņojuma termiņam jābūt vismaz 15 dienām. Garākais termiņš ir 90 dienas, ja nodarbinātība ilgst vismaz 10 gadus.

Ja vēlaties uzteikt savu darbu kā darbinieks, jums jāpaziņo vismaz 30 dienas iepriekš.

Darba līguma anulēšana/spēka neesamība

Kaut arī darba līguma nosacījumi ir ļoti labi reglamentēti Darba likumā, vienmēr ir situācijas, kad viena vai otra puse ignorē kādus no punktiem. Ja uzskatāt, ka darba līgums ir balstīts uz informāciju, kas nav iekļauta Darba likumā, ir iespējams celt prasību pret darba devēju vai lūgt darba strīdu komisijas palīdzību. Iespējams, ka tiesa vai patērētāju strīdu risināšanas komisijā arī konstatē, ka darba līgums ir kļūdains vai neatbilstošs likuma prasībām. Tātad, ja jums rodas šaubas par darba līgumu, sazinieties ar darba strīdu komisiju.

Atlaišana

Ja darba līgums tiek izbeigts atlaišanas rezultātā, darbiniekiem tiek izmaksāti atlaišanas pabalsti – vidējā mēneša darba alga. Atlaišana arī dod darbiniekam tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību saskaņā ar bezdarba apdrošināšanas likumu.

Zelta likumi veiksmīgām darba attiecībām

Pirms parakstāt darba līgumu, izlasiet to vairākas reizes. Pārāk daudz cilvēku faktiski nav izlasījuši savu darba līgumu un vēlāk atklāj ka ir piekrituši absurdām lietām. Lai gan ir daudz punktu, kas saskaņā ar likumu par darba līgumiem var būt nenozīmīgi, jūs joprojām vēlaties būt pārliecināts, ka pieņemat pareizo lēmumu. Vēltat laiku, tam, lai izlasītu līgumu. Ja darba devējs jūs steidzina un neļauj rūpīgi izlasīt darba līgumu, tā jau ir brīdinājuma zīme tam, ka ar šo līgumu kaut kas nav kārtībā.
Vienmēr parakstiet darba līgumu! Ir daudz cilvēku, kas izlaiž pirmo punktu, bet ir vēl vairāk cilvēku, kas nav parakstījuši darba līgumu un vēlāk ir saskārušies ar problēmām, jo nav rakstiska darba līguma, kas pieminētu algu, darba laiku un tamlīdzīgi. Pat tad, ja darba strīdu komisija izveido darba attiecības, rakstiska darba līguma neesamība nozīmē, ka jūs varat palikt bez jebkāda labuma. Nekad nepiekrītat mutiskam līgumam.
Iepazīstieties ar Darba likumu.Jā, šādi līgumi ir briesmīgi kaitinoši. Bet, ja jūs nezināt savas tiesības, kā jūs varat sevi pasargāt? Absolūti katru darba līgumu pārstāv Darba likums. Ziedojiet vienu vakaru, lai izlasītu, ko nozīme Darba likums un kādas ir jūsu kā patērētāja tiesības.
Vispirms mēģiniet vienoties ar darba devēju. Darba strīdu komisija ir izveidota, lai atrisinātu darba strīdus, bet, vispirms būtu ieteicams mēģināt atrisināt lietas ar darba devēju. Dažreiz izrādās, ka jums atšķirīgs viedoklis par vienu jautājumu. Saglabājiet mieru un mēģiniet paskaidrot savam darba devējam, kādēļ jūs domājat savādāk.
Nebaidieties vērsties darba strīdu komisijā. Ja jums ir skaidrs, ka darba devējs ir pieļāvis kļūdu, sazinieties ar darba strīdu komisiju. Tas ir pilnīgi bez maksas, un jūs varat rast kopīgu kopsaucēju!