Inflācija un deflācija

Kas ir inflācija?

Inflācija nozīmē preču un pakalpojumu cenu pieaugumu ilgākā laika periodā, samazinoties naudas vērtībai un pirktspējai. Inflācijas rezultātā par 10 EUR vari iegādāties mazāk preču, nekā pirms gada vai diviem.

Ir svarīgi paturēt prātā, ka inflācija nemazina cenas, bet cenu dēļ inflācija palielinās.

Piemēram, uzņēmumiem palielinot cenas, lai izvairītos no zaudējumiemm, ko var izraisīt ražošanas palielināšanas, rezultātā rodas izmaksu inflācija, jo cenas ir palielinājušās.

Galvenā inflācijas mērvienība ir patēriņa cenu indekss (PCI), kas raksturo preču cenu izmaiņas. Patēriņa cenu indeksa aprēķina pamatā ir iepriekšējā gada, ceturkšņa un mēneša cenas.

Nebūt mazāk svarīgs inflācijas rādītājs ir IKP (iekšzemes kopprodukta) pieaugums vai kritums. Tas ir rādītājs, kas apzīmē kopējo sarožoto preču un pakalpojumu vērtību noteiktā teritorijā un laika periodā.

Kas ir deflācija?

Deflācija ir pretēja inflācijai – situācija, kad vispārēji cenas samazinās.

Tomēr tas nav izdevīgi ekonomikai, jo rezultātā cilvēki nevēlas investēt savus naudas līdzekļus un notiek ekonomikas lejupslīde.

Kas izraisa cenu pieaugumu?

Ir skaidrs, ka cenas pašas par sevi nepalielinās – ja viens pārdevējs tirgū palielina cenu, tas nenozīmē, ka visi pārējie pārdevēji citos tirgos darīs to pašu. Ir vairāki inflācijas iemesli:

• Naudas apjoms tirgū – gluži kā ekonomikā palielinoties piedāvājumam, krīt cenas, tā arī pie lielāka naudas apjoma krītas tās vērtība. Naudas “drukāšana” ir viens no galvenajiem inflācijas cēloņiem, jo naudas vērtība krasi samazinās.
• Lielāks pieprasījums, augstāka cena  – ja ražotājs redz pieaugošu pieprasījumu pēc produkta, tad produkta cena tiks paaugstināta, jo ražotājs var būt pārliecināts, ka produkts tiks pirkts.
• Augstākas ražošanas izmaksas – cenas ne tikai rada ražotāji, bet arī materiālu piegādātāji. Ja materiālu piegādātāji paaugstina cenu, ražošanas izmaksas palielinās un gala ražotājs tāpēc ir spiests paaugstināt cenas.
• Algas inflācija – kad cenas sāk pieaugt, darbinieki, protams, vēlas augstākas algas. Tas ir viens no lielākajiem draudiem Latvijā, jo uzņēmumiem ir jāmaksā vairāk, jo pieaug algu līmenis, kas nozīmē, ka palielinās arī to piedāvāto produktu un pakalpojumu cena.
• Nodokļu inflācija – tāpat kā algu inflācijai, produktu un pakalpojumu galīgā cena ietekmē vispārējo nodokļu līmeņa paaugstināšanos patērētājam. Augstāki nodokļi -> augstākas ražošanas izmaksas un darbaspēka izmaksas -> augstākas cenas.

Inflācijas ietekme uz patērētāju

Inflācijas ietekme ir labi zināma ikvienam – ja naudas vērtība ir zemāka, produkti ar tādu pašu summu vairs nesaņems vienādu vērtību. Tomēr inflāciju visvairāk ietekmē šādi produkti:

• Pieaug nekustamā īpašuma īres maksa, kā arī komunālo pakalpojumu cenas un vispārējais dzīves līmenis var ievērojami pieaugt. Tomēr tas ir izdevīgi īpašniekiem, jo to aktīvu cenu līmenis.
• Aizdevumi – Inflāciju visvairāk ietekmē aizdevēji, jo aizdevuma vērtība samazinās. Tomēr aizņēmējam tas ir izdevīgi, jo pieņemtais aizdevums ir lētāks.
• Pārtikas izdevumi – Ja ražošanas cenas palielināsies, pārtikas produkti arī kļūs dārgāki, tādēļ arī pārtikas produktu cenas palielinās.
• Samazinās noguldījumi un uzkrājumi – pirms gada noguldītās summas vērtība vairs nav tik augsta.

Secinājumi

Lielākoties runājot par inflāciju vairumam ļaužu par to ir negatīvs iespaids. Taču kopumā ekonomikai inflācija ir svarīgs instruments.