Investīcijas Latvijā - veidi un praktiski padomi

Kā jau vēsta sensenā paruna, nauda vairo naudu, līdz ar to investīcijas bez tās nav iedomājas.

Zemāk pārrunāsim dažādus investīciju rīkus un ar tiem saistītās priekšrocības un riskus, taču uzreiz jau jāpiezīmē, ka nav vērts domāt par investīcijām, ja naudas trūkst ikdienas izdevumu segšanai, vai arī nav atlikts finansiālais drošības spilvens.

Lai cik konservatīvus ieguldījumu plānus vai instrumentus izvēlētos, risks šo naudu pazaudēt tik un tā pastāv.

Tādēļ lielākā daļa finanšu ekspertu iesaka domāt par investēšanu tikai tad, kad jau ir atlikts zināms drošības spilvens, vismaz dažu mēnešu izdevumu apmērā.

Uzzini, kāda ir Tava gatavības pakāpe investīcijām

Pirms populārāko investīciju instrumentu pārcilāšanas, ir vērtīgi vispirms ar kritisku aci paskatīties un apdomāt, kāda ir Tavas gatavības pakāpe, lai ieguldītu naudu.

Ieskaties zemāk fiksētajos apgalvojumos un rūpīgi tos apdomā

• Tu vēlies ieguldīt laiku, naudu vai abus, lai apgūtu finanšu tirgus nianses.
• Tu saproti, ka investēšana ir ilgstošs process, kas nepadara bagātu jau dažu nedēļu vai mēnešu laikā.
• Tev ir brīvi naudas līdzekļi, kas ikdienā nav nepieciešami.
• Tev nav nenokārtotu parādu vai kredīti ar augstām procentu likmēm.

Ja uz vismaz trim jautājumiem vari atbildēt apstiprinoši, tad pavisam noteikti esi starta pozīcijā, lai varētu sākt ceļojumu investīciju plašajā pasaulē.

Ja tomēr lielākajā daļā atbilde ir noliedzoša, iesakām sākumā parūpēties par minēto apgalvojumu risināšanu, lai pašiem būtu pārliecība, ka spēsi atļauties investēt naudu kādā no investīciju rīkiem.

Populārākās investīcijas Latvijā

Nav daudz oficiālu un neapgāžamu datu par to, kur parasti iegulda Latvijas iedzīvotāji.

Banku veiktajās aptaujās to klienti visbiežāk kā investīciju rīkus norāda privātos pensiju fondus, dzīvības uzkrājošo apdrošināšanu un nekustamo īpašumu.

Protams, par dažu tūkstošu klientu aptaujāšanu nevar spriest par konkrētām tendencēm, bet, balstoties uz “vidējo temperatūru” sabiedriskajā telpā, noprotams, ka pamatā Latvijas iedzīvotāji investīciju ziņā ir izteikti konservatīvi.

Šeit it divi grāvji – vai nu kā tauta ieguldām mazāk dinamiskos plānos, vai arī neieguldām nemaz, ko daļēji var skaidrot ar šī un iepriekšējā gadsimta banku bankrotiem.

Taču, par laimi, sen pagājuši tie laiki, ka ar investēšanu spēja līdzēt vien bankas ar iespaidīgām komisijas maksām.

Investēšana kā process ir palicis krietni demokrātiskāks.

Cik riskantas ir investīcijas Latvijā?

Pieskārāmies jau pie fakta, ka investīcijas ne tikai nav simtprocentīgi bez riska, bet arī ir ar zināmu risku pazaudēt ieguldīto. Kā gan tas iespējams?

Protams, nedaudz jau pievēršam uzmanību ar spēcīgāku un stingrāku teikumu, bet ne bez iemesla.

Nemaz nerunājot par investīciju piedāvājumiem, kas sola pasakainu peļņu itin nekā nedarot vien dažu dienu vai nedēļu laikā. Investējot bagāts uzreiz nekļūsi.

Investēšana dažādos finanšu instrumentos klasiski ilgus gadus ir bijušas sarežģīts process, kas prasīja vairākus tūkstošu eiro. Taču ar laiku parādās aizvien jaunas iespējas iesākt investēt ar krietni mazāku naudas summu.

Ieskatīsimies dažos no piemēriem, kur investēt var sākt arī ar dažiem simtiem un pat desmitiem eiro.

Līdzfinansējuma platformas jeb P2P

Būtība līdzfinansēšanas platformu piedāvātajām investīcijām ir vienkārša.

Katrs eiro, ko ieguldi platformā, tiek pielietots, lai daļēji iesaistītos privātpersonu un uzņēmumu kreditēšanā.

Ņemot vērā, ka vairākas šādas platformas pastāv jau teju dekādi, tad to piedāvājumu klāsts skaita ziņā ir ievērojams.

Arī konkurence ir jūtama, no kuras iegūst katrs ieguldītājs.

Apsverot ieguldīšanu līdzfinansējuma platformā, padomā, vai tā piedāvā garantijas neizdevīgu investīciju atpirkšanā.

Un garantētu investīciju atmaksu, ja platforma bankrotē.

Kriptovalūta

Ja līdzfinansējuma platformās varējām runāt par mazāku riska profilu, ņemot vērā kredītu vai nekustamā īpašuma ilgtermiņa investīcijas, tad kriptovalūta drīzāk ir kā “mežonīgie rietumi”, kur ne tikai nepastāv nekādas garantijas, bet ir kaudzi lielāks risks palikt ar tukšām rokām.

Taču arī šeit, līdzīgi kā ar katru riskantāku darījumu, ir būtiski apbruņoties ar zināšanām, kas kliedē šaubas un palīdz pieņemt izdevīgākus lēmumus.

Un šeit ir jārēķinās ar ievērojamu laika patēriņu, ja aizrauj kriptovalūtas “Amerikāņu kalniņi”.

Ik dienu tirgū var noritēt ievērojamas kustības. Līdz ar to šis ir vairāk spekulatīvs investēšanas veids. 

Kāpēc spekulatīvs? Kamēr digitālās monētas nav pārdotas, to radītā peļņa ir vien virtuāla, savukārt, ja tās tiek paturētas maciņā, tad peļņa var tikpat strauji nokristies.

Kriptovalūtā cilvēki iegulda cerībā, ka tās vērtība pieaugs.

Taču ne visas kriptovalūtas ir vienlīdz vērtīgas. Vien reto digitālo atslēgu kāds pieņem kā likumīgu maksāšanas līdzekli, savukārt cits pielietojums vai vērtība, izņemot digitālu verifikāciju, īsti nav.

Attiecīgi šeit ieteicama pamatīga deva skepses, kritikas un liels apjoms informācijas izpētes, lai “neiebrauktu mīnusos”.

Ārvalstu valūtas maiņa (Forex)

Klasiskāks spekulācijas veids, kas pastāv no brīža, kad tika izgudrota valūta, ir ārvalstu valūtas maiņas iespējas jeb tirgošanās “Forex” biržā.

Šis investīcijas veids ir ar krietni spekulatīvu nokrāsu.

Lai patiesi pelnītu ar ārvalstu valūtas maiņu, ir vai nu jābūt ievērojām zināšanām par politiku, sabiedrību un tās procesiem, vai arī jāveido automatizēti rīki, kas pērk un pārdod pēc noteiktiem kritērijiem.

Lai kuru no šiem ceļiem arī ietu, tas nozīmē ievērojamu laika patēriņu.

Depozīts bankā

Vēsturiski banku piedāvātā depozīta iespēja, noguldot naudu bankā uz gadu vai ilgāku termiņu, investīciju ziņā bija tādā kā “pabērna” lomā.

Iespēja tika piedāvāta, taču atdeves procenti nepārkāpa pat viencipara skaitļa atzīmi.

Būtisku likmes kāpumu vēsturiski esam pieredzējuši, kad strauji kāpj EIROBOR likmes, taču arī tad depozīts dažu procentu apmērā nekonkurē pat ar stipri konservatīvākiem ieguldīšanas veidiem.

Katrā bankā šis produkts tiek dēvēts nedaudz citādāk. Dažās no bankām pat tiek piedāvāts noapaļot katru darījumu ar karti un atlikumu novirzīt depozītam.

3. pensiju plāns

Pirmajā acu uzmetienā var šķist visai mulsinoši, ka valstī pastāv trīs oficiāli pensiju krāšanas plāni, taču atšķirības ir visai būtiskas.

• 1. pensiju plānā tiek veiktas iemaksas 14 % apmērā no sociālajām iemaksām paredzētās naudas (34,09 % apmērā no darba algas vai ikmēneša ienākumiem) lai veidotu uzkrājumu katras personas pensiju fondam.
• 2. pensiju plānam 6 % apmērā no jau minētā sociālā nodokļa tiek novirzīts kādā no komercbankas izveidotajiem pensiju plāniem.
• Savukārt 3. pensiju plānā dalība ir pēc brīvas izvēles.

Ja savulaik dalība 2. un 3. pensiju plānā bija visai dārgs pasākums, kur peļņu noēda pārvaldītāju komisijas, tad pēdējo gadu laikā ir veikti būtiski uzlabojumi.

1. Samazinātas pārvaldītāju komisijas (~0,5 %);
2. Nodrošināta iespēja novēlēt mantojumā uzkrājumu;
3. Krietni dažādākas pensiju iemaksu programmas, lai labāk atbilstu ieguldītāja vecuma profilam un riska apetītei.

Pēc 2023. marta datiem 1,3 miljoni Latvijas iedzīvotāju otrajā pensiju plānā ir uzkrājuši 5,92 miljardus eiro jeb vidēji 4,6 tūkstošus par vienu cilvēku.

Ja ir šaubas par konkrētiem 3. pensiju plāna pārvaldītājiem, tad tos var diversificēt, vienlaikus ieguldot vairāku pārvaldītāju plānos.

Valsts nodrošina kapitāla aizsardzību. Ja nu gadījumā kāds pārvaldītājs bankrotē, tad iekrājumi pāriet pie cita. Līdz ar to uzkrātā nauda netiek pazaudēta.

Veidot līdzīga veida fondus nav neiespējami, taču pagaidām vēl bankas par ārzemju uzņēmumu ieguldīšanai prasa ievērojamas komisijas maksas par katru darījumu, kas to padara izdevīgāku vien pie augstām iemaksām.

Taču talkā nāk dažādas platformas, kas ļauj ieguldīt ar līdzīgiem procentiem, kādus piedāvā 3. pensiju plāna pārvaldītāji.

Banku ziņā tuvākā investīcijas demokratizācijas ziņā ir Revolut, kas piedāvā investēt lielā skaitā uzņēmumu akciju, ieguldījumu fondu un pat kriptovalūtā.

Konkurenci šajā ziņā sagādā arī specializētas ieguldījumu lietotnes, par kurām pastāstīsim sīkāk citā rakstā.

Dzīvības uzkrājošā apdrošināšana

Parasti apdrošināšana nav pirmais, kas nāk prātā, runājot par investīcijām.

Taču viens apdrošināšanas veids – dzīvības uzkrājošā apdrošināšana – tieši tāds arī ir.

Šeit gan jābūt uzmanīgiem, jo lielākā daļa dzīvības apdrošināšanas polišu izmaksa tiek veikta vien apdrošinātās personas traumas vai bojāejas gadījumā.

Savukārt tām polisēm, kur iekļauta arī naudas krāšanas, investēšanas pozīcija, ir būtiski iepazīties ar līguma nosacījumiem.

Vēsturiski, salīdzinot ar līdzīgiem investīciju veidiem, komisijas ir augstākas (līdz pat 5 %), savukārt atdeve no investīcijām – zemāka (vidēji 2-3 %).

Uzņēmumu akcijas

Jo lielāks kļūst uzņēmums, jo dažādākas kļūst uzņēmuma iespējas un spējas piesaistīt papildu finansējumu.

Kā viens no augstākajiem mērķiem teju katra uzņēmēja prātā ir firmas kotēšana akciju tirgū.

Savā ziņā kotēšana samazina kontroli pār uzņēmumu, taču, jo vairāk kļūst mazākuma un vairākuma akcionāru, jo svarīgāk ir būt caurspīdīgākiem dažādu lēmumu pieņemšanā.

Taču skaidrs, ka neviens neieguldīs uzņēmumā, ja nesagaidīs, ka ar laiku no ieguldījuma varēs arī nopelnīt.

Ieguldot uzņēmumu akcijās, ir trīs būtiskas stratēģijas, ko paturēt prātā:

1. ieguldījums, lai pārdotu pēc 10-30 gadiem;
2. ieguldījums, pērkot akcijas, kas maksā dividendes;
3. ieguldījums, lai pēc iespējas pārdotu ar maksimālu peļņu.

Ieguldījums, lai pārdotu pēc “padsmit” gadiem

Būtība ir līdzīga kā 2. vai 3. pensiju plāniem, taču lielākā atšķirība ir tā, ka par portfeli un riska balansu gādā Tu, nevis pensiju plāna pārvaldnieks.

Ieguldījums, lai gūtu dividendes

Vairāki uzņēmumi reizi ceturksnī izmaksā dividendes jeb peļņas daļu ikvienam investoram. Šī var kalpot gan kā ilgtermiņa, tā arī īstermiņa stratēģija.

Taču, ja vien nav plānots ieguldīt desmitiem tūkstošu eiro, tad dividendes pašas par sevi diez ko augstas nebūs.

Bieži vien par vienu akciju uzņēmums izmaksā dažus centus, vai dažus desmitus centu.

Taču, ja regulāri tiek ieguldīts ar domu to darīt vairākus gadus, tad arī šī nelielā atdeve var tikt novirzīta atpakaļ jaunu akciju pirkšanā un desmitu gadu laikā jau sniegt būtiskāku atdevi.

Ieguldījums, lai pēc iespējas ātrāk gūtu peļņu

Daži investori mēdz uzmeklēt dažādas, šo personu prātā nepienācīgi novērtētas akcijas, kurām vērtība kādā brīdī varētu strauji mainīties.

Taču šī stratēģija nebūt nav atbilstoša, ja neplāno pavadīt teju katru minūti brīvā laika izpētei.

Kā alternatīva lielai izpētei var kalpot pieteikšanās uzņēmuma akcijām pirms publiskās akciju tirgošanas sākuma.

Šādu pakalpojumu ik pa laikam piedāvā bankas sadarbībā ar konkrētiem uzņēmumiem, sniedzot klientiem iespēju iegādāties akcijas par zemāku cenu nekā pēc akciju kotēšanas.

Taču fakts, ka akcijas cena pēc oficiālās palaišanas tirgū paaugstinātos, nav garantēts.

Krājobligācijas

Krājobligācijas kā investēšanas rīku varētu nosaukt kā banku depozītu uzlaboto versiju.

Arī šeit procenti nav pārāk augsti, taču tie ir stabili.

Pie tam, kā papildu bonuss ir tas, ka par šeit gūto ienākumu nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis.

Kas īsti ir krājobligācijas? Tās ir kā valsts parādzīmes, kuras pēc noteikta mēnešu vai gadu skaita tiek dzēstas.

Ik dienu atdeves procenti tiek nedaudz mainīti – kā uz “augšu”, tā arī uz “leju”.

Ir arī dažādi uzņēmumi, kas, nesaņemot finansējumu no bankas vai akciju tirgus, izlemj izdot augsta riska obligācijas.

Taču, palielinoties riskam, arī šādu obligāciju atdeves procenti tuvojas pat 8 līdz 10 % atzīmei.

Kafijas un cigarešu investīcijas metode

Nē, neaicinām ieguldīt kafijas vai cigarešu nozarēs.

Tā vietā mudinām ieskatīties ikdienas regulāros tēriņus – kādam tā var būt ikdienišķa kafijas tase ārpus mājām vai arī cigarešu paciņa –, kurus varētu katru dienu ieguldīt.

Pieņemsim, ka katru dienu Tu varētu novirzīt 2 eiro.

Vari iemaksāt investīciju naudu reizi mēnesī vai nedēļā, bet līdz tam laikam naudas summa, ko vēlies ieguldīt, var “izkust” citām vajadzībām.

Kā saka, vienmēr var rasties aizvien jaunas vajadzības, kur tērēt naudu.

Tādēļ ir noderīgi rīki, ar kuru palīdzību investēšanu var automatizēt.

Investīciju vērtības kritums

Ja zinām, ka līdz vecumdienām ir tālu, nekrītam panikā.

Nav vērts lēkāt strauji pa kategorijām, investīciju veidiem un visu steidzami pārdot. Tādējādi iespējams vien zaudēt lielu daļu investīciju vērtības.  

Klasiski pie finanšu pasaules satricinājumiem lielākos zaudējumus vēsturiski ir sasnieguši pensiju plāni un ieguldījumu fondi, kas 100 % ieguldīti uzņēmumu akcijās.

Taču dažu pēdējo gadu laikā esam piedzīvojuši vienu no iepriekš minētajiem neparedzētajiem momentiem, kad ievērojami samazinājušās arī konservatīvu plānu vērtības, kas teju pilnībā iegulda tikai krājobligācijās. 

Priekšstati, kas attur no investēšanas

1. Investīcijām vajadzīga liela nauda. Tiesa, lai iegūtu lielu atdevi no investīcijām, tām pašām par sevi ir jābūt ar lielu naudas summu. Taču tas nenozīmē, ka nav iespējams sākt veidot kapitālu 
2. Bail visu pazaudēt – investīcijas jāskatās jāpēta ilgtermiņā. Piemēram, ievērojamu kritumu akciju tirgū nevajag satraukt, jo naudu tāpat plāno no tirgus izņemt pēc vairākiem desmitiem gadu. Līdz tam laikam tirgus jau vairākkārt būs atkopies.
3. Pārvaldnieki visu “noēd” komisijās. Jā, savulaik tā arī ir bijis, taču, palielinoties konkurencei un efektivitātei, strauji krīt pārvaldītāju komisijas.

Kādi nodokļi jāmaksā investējot?

Brīdī, kad veic investīcijas, nodokļi nav jāmaksā, jo nav vēl jau nav nekādas peļņas.

Tiesa, šis teikums ir visai “pasmags”, tāpēc ieskatīsimies dziļāk, kas tad īsti ir kapitāla pieaugums un IIN.

Taču ir arī zināmas atkāpes, kad nodoklis nav jāmaksā.

Iegādājoties valsts krājobligācijas jeb parādzīmes, IIN nav jāveic.

Taču, brīdī, kad izņem naudu no 3. pensiju plāna, par IIN nomaksu parūpēsies pensiju fonda pārvaldītājs.

Izvairies no apšaubāmiem ieguldījumiem

Investīciju pasaulē kā pirmo principu liek “iekalt” to, ka nauda, ko ieguldi, vari jebkurā brīdī pazaudēt.

Atkarībā no izvēlētā investīciju rīka, protams, risks ir dažādāks, bet kopumā ieguldīt naudu, kuru nevari atļauties neaiztikt vairākus gadus, nav laba doma.

Kā noteikt, vai investīcijas rīks ir apšaubāms?

1. Tiek izmantota steidzamība – jārīkojas tūlīt un tagad, lai nebūtu laika pārdomām.
2. Investoru pārstāvis saziņu aicina turpināt “WhatApp” vai “Signal” lietotnēs.
3. Tiek solīta pasakaina peļņa vairāku desmitu vai simtu procentu apmērā.
4. Viltotā veidā tiek izmantoti pazīstami zīmoli, lai veidotu uzticību. Piemēram, sabiedriskie mediji vai uzņēmumi.
5. Tiek izmantotas emocijas. Tālruņa sarunā aicina padomāt par “labāku dzīvi”, “dzīvesbiedru nodrošināšanu”, vai izteiktu agresiju, ja netiek saņemts jāvārds.

4 padomi, kā izvēlēties atbilstošāko investīciju rīku

Investīciju rīku un risku apkopojums